Jā, es zinu, esmu pats ļaunums, nerakstot šeit neko jau labu laiku. Jau iepriekš minēju, ka esmu uzņemts Mūzikas augstskolā Karlsruē (Karlsruhe), Vācijā, tā patiešām ir un nu jau apmēram, trešo nedēļu, tur arī atrodos, nu vismaz tuvumā.
Šeit ir patiešām ļoti jauki, ne pārāk liela, bet ļoti sakopta un zaļa pilsēta ar saviem 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Šeit esot nevar nepamanīt, cik daudz vāciešiem patīk sev noorganizēt un sakārtot, sākot ar gājēju un velisopēdistu celiņiem, tramvaju paziņojumiem, kur kā jāpārkāpj, beidzot ar valsts pers. apdrošināšanai (obligāta Vācijā), ja jūs nespējat izvēlēties starp miljons citām firmām, kas šos pakalpojumus veic. Man, personīgi, ļoti patika kā mani apdāvināja ar dažādām dāvanu kartēm priekš veikaliem, semestra biļeti tramvajam, “a guide to Karlsruhe” grāmatu un pieteica loterijā laimēt riteni, kad es aizgāju piereģistrēt savu mājvietu, būdams students.
Dzīvesvieta man ir 23kv.m. izmērā istaba ar izlietni (!!!), labu wi-fi internetu, nedaudz mēbelēm, tajā pašā stāvā pieejama virtuve, dušas, tualetes, veļasmašīna. Tātad, tādas diezgan zolīdas kojas, par kurām es īpaši sūdzēties nevaru, man labi, man pietiek, nets iet.
Ierados šeit diezgan savlaicīgi, pirms skolas sākuma, lai varu nokārtot papīrus, kurus pa pastu nokārtot nevarēja, atklāju pie reizes dažas ēstuvītes, kur labprāt joprojām iegriežos, kā piemēram, man ļoti tuvu mājai studentu bārs, kur paēst labi un lēti var – “Kippe”, kam ir tiešs un burtisks tulkojums – Cīga. Iegriezos arī vienā no turku kebabiem, no kura man nepārāk labi palika, bet es nēesmu padevies un atradīsu labu kebabu būdu, domāju, ka tā nebūs problēma, jo kebabu ēstuves šeit ir par daudz (gluži kā paši valsts pārstāvji).
Uz nobeiguma pusi varu pastāstīt, ka augstskola pagaidām rullē smagi visās jomās, mācību priekšmeti ir aizraujoši, izaicinoši un entuziasms man turpina augt, bet par to vienā no nākamajiem postiem, kurus apsolu uzrakstīt ļoti, ļoti drīz.
