Kārtējoreiz ir pienākusi viena no tām naktīm, kad man miegs nav sabiedrotais. Domāju, ka par to bezmiega lietu īpaši neizvērsīšos, ir man tāds niķis jau labu laiku, reizi nedēļa nevaru vienu nakti aizmigt. Dažnedažādākās pasaulīgās domas riņķo galvā un ne īsti tās varu atslēgt, kā arī nav īpaša vēlme to darīt – nogurdinoši. Bet ne tik nogurdinoši lai aizmigtu.
Pasūtiju “zeķi” savam nesen iegādātajam Macbook, tās piedāvā kāds kantoris no Austrālijas, nē, mxz ar to sakars nekāds. Macbukam būs silti, neskrāpēsies un “dzeltenajiem pleķiem” ar nevajadzētu rasties.
Pēc dažām stundām sāksies darba diena, man attiecīgi dienišķā 3 lekciju atsēdēšana, esmu uzcītīgs študents un pētu materiālus par Javascript, pasniedzējs veselu sējumu uzrakstijis – visu cieņu viņam par to. Refrešoju torrentleech, vai tik jaunais Heroes nav parādijies un klausos Broken Social Scene.
Broken Social Scene mūzikas žanru īpaši necentīšos noraksturot, tas nav svarīgi, vienkārši ļoti laba, moody mūzika, kas atgādina Tanakh’a – Ardent Fevers albumu (pilnīgi citi mūļi). Šis ir noteikti viens no stiliem, kas manā ģitārspēlē ir jāattīsta (/jāsatiek cilvēki, kas grib arī ko tādu spēlet). Hanyway, uzgāju šo grupu caur filmu Half Nelson, kur skan daži darbi no viņiem un, protams, nespēju koncentrēties uz filmu, bet tik domāju: “cik sasodīti labs OST!”. Novelku šo OST, uzzinu nosaukumus grupām, dziesmām: “hmm, broken social scene, kaut kur nesen dzirdējis esmu šo nosaukumu… Right! Leslie Feist!”. Leslie Feist ir kanādiete, mūziķe (laba pietam), kuras wikipedias profile nesen lasiju, jo tā vienkārši daru ar visiem mūziķiem, ko atklāju un kuru mūzika man tīk. Ar Broken Social Scene domāju, ka esmu ko jaunu ieraudzijis, bet tie ir vien tie paši mūziķi, kas ir saistīti ar mūziķiem, kuru darbus es loloju līdz šim. Kārtējo reizi ķēde ir savienojusies un zinam par vienu tās sadaļu mazliet vairāk. (Leslie Feist zinu dēļ Kings Of Convenience) 
